SENĀS UGUNS NAKTS
Papes Ķoņu Ciemā
Senie kurši apdzīvoja Baltijas jūras krastus jau pirms vairākiem gadu tūkstošiem un senatnē bieži kūra ugunskurus, lai dotu ziņu saviem kaimiņiem un jūras braucējiem.
Lai atcerētos par šīm senajām ugunīm, starptautiskās kustības ietvaros pasākums “Senās uguns nakts Papes Ķoņu ciemā” tika aizsākts zvejnieku - zemnieku sētā “Vītolnieki” 2012. gadā.
Senās Uguns Nakts tradīcija ir jauna
Mūslaikos Baltijas jūras krastā ugunskuri augusta beigās tiek aizdegti, lai parādītu piejūras tautu vienotību un atgādinātu par mūsu vēsturi un kultūras mantojumu. Tiek dota zīme par to, ka mēs rūpējamies par jūru un dabu, un gadu tūkstošiem pastāvējusī saikne ar jūru nav zudusi. Ugunis tiek aizdegtas arī par tiem, kas uz mūžiem palikuši jūras klēpī.
Vecākie rakstiskie dati par ziņu nodošanu ar uguns palīdzību Baltijas jūras reģionā tiek datēti ar vikingu laiku. Tad piekrastē, kuģu ceļu tuvumā darbojās vienota, no atklātas jūras līdz iekšzemei spēkā esoša uzraudzības sistēma. Katram piekrastes ciematam bija jāsniedz savs noteikts ieguldījums ugunskura aizdegšanā un uzturēšanā. Par ziņas nenodošanu draudēja diezgan smags sods.
Senās uguns atdzīvināšanu aizsāka Somijas Turku apriņķa Kultūras padome 1992. gadā, kad dienviddaļas salu arhipelāgā tika aizdegti pirmie ugunskuri, bet gadu vēlāk arī dažos Igaunijas piekrastes ciemos tika aizkurti ugunskuri.
Senās uguns aizdegšanas vakaru sāka saukt par Senās uguns nakti. Mūsdienās ugunskuru aizdegšanas galvenā ideja ir vienotības propagandēšana Baltijas jūras valstu vidū, kultūras mantojuma saglabāšana, interese par dažādu reģionu un kaimiņvalstu savstarpējiem kontaktiem un sadarbības nepieciešamību. Piedevām šis vakars ir sanākušajiem arī emocionālu pārdzīvojumu piedāvājošs pasākums, vairākās vietās tiek rīkoti arī ciema svētki.
Kopš tā laika ugunskuri katru gadu tiek aizdegti augusta pēdējās sestdienas vakarā 20.30 pēc Somijas laika. Šai vakarā sakurto ugunskuru ķēde pāri Somijas līcim un Ālandu salām ir aizstiepusies arī uz Zviedriju. Ugunskuri tiek kurti arī atsevišķās Lietuvas, Polijas, Vācijas un Dānijas piekrastēs, Igaunijā arī pie iekšzemes ūdeņiem. Mūsdienās pirmās ziņas par ugunskuriem Latvijas piekrastē ir minētas 2010. gada augustā.
Ugunskuri tika kurti jau kuršu un vikingu laikā
Senajos laikos, arī viduslaikos jūras krastā aizdegtas ugunis izmantoja, lai parādītu jūrniekiem ceļu uz drošu ostu vai piekrasti. Ugunis izmantoja arī uzraudzības sistēmā – brīdinājumu un citu ziņu nodošanai no atklātas jūras, pa piekrasti, un bieži līdz pat iekšzemei. Briesmu gadījumos labāk redzamajās vietās tika rindā aizdegti ugunskuri, kuru kopējais garums varēja sasniegt pat desmitiem jūdžu.
Rūpēšanās par ugunīm jau vikingu laikā bija piekrastes ciematu iedzīvotāju uzdevums. Vecāki cilvēki vēl atceras savu vecvecāku stāstus, par to, ka šīs ugunis Igaunijā sauca par „iidetuli” vai „iilastuli” (visticamāk no vārda "hiilgama"-mirdzēt vai "hilja"-vēlu).
Sāremā reģionā izplatītākais nosaukums bija „Iilastuli”. Tā bija uguns, kura tika aizkurta rudens vakaros piekrastē aizkavējušos laivinieku vajadzībām. Uguns kūrējs par uguns uzturēšanu no katras laivas saņēma pa simts reņģēm. Varētu pat būt, ka no piejūras ugunskuru kūrējiem savu nosaukumu ir ieguvusi arī Hiiumaa sala.
AVOTS: http://www.ancientlights.eu/atnc-uz-jrmalu/kas-ir-sens-uguns-nakts
Par dalību šī gada (2022. gada) un citos SUN pasākumos:
Kopš 2017.gada katru gadu augusta pēdējā sestdienā pasākuma rīkošanu ir uzņēmies KURŠU INICIATĪVU FONDS.
Pēc divu gadu pārtraukuma, 2021. gadā, “Vītolnieku” sēta atkal iesaistās šajā pasākumā, tādējādi radot un paplašinot perspektīvu visa Papes Ķoņu ciema svētkiem.
Apmeklē arī Tu bijušās zvejnieku-zemnieku sētas Papes Ķoņu ciemā, lai saulrietā dotos Papes Ķoņu lāpu gājienā uz liedagu, aizdegtu ugunskuru, svinētu Senās uguns nakti un izjustu kopību ar mūsu senčiem simtiem un tūkstošiem gadu senā pagātnē un arī atgādināsim sev un citiem, ka jūra, kas mūs vieno, ir sargājama.
Programma pieejama šeit: https://www.kursufonds.lv/post/senās-uguns-nakts-2022-programma